Ēkas tehniskā apsekošana pēc vētras, plūdiem vai ugunsgrēka: kas jāpārbauda?
Rudenī un ziemā vētras, spēcīgas lietusgāzes un plūdi nav nekas neparasts, un arī ugunsgrēks var skart jebkuru ēku. Pēc šāda notikuma pirmā doma parasti ir par redzamajiem bojājumiem: norautu jumta segumu, izsistiem logiem vai applūdušu pagrabu. Taču bīstamākie bojājumi bieži nav redzami uzreiz. Šajā rakstā skaidrojam, kam pievērst uzmanību un kad ēkai vajadzīga tehniskā apsekošana.
Pirmie soļi pēc notikuma
ja ir tūlītējas briesmas, zvaniet 112;
ja ir aizdomas, ka konstrukcijas varētu būt bojātas, neejiet bīstamajā zonā un neļaujiet tur uzturēties citiem;
ja ēkā ir ūdens vai tajā bijis ugunsgrēks, atslēdziet elektrību un gāzi, ja to var izdarīt droši;
nofotografējiet bojājumus pirms jebkādiem remontdarbiem;
sazinieties ar apdrošinātāju, ja īpašums ir apdrošināts;
veiciet tikai nepieciešamos pagaidu pasākumus, piemēram, nosedziet bojāto jumtu, lai ūdens netiek iekšā.
Pēc vētras
Stiprs vējš visvairāk noslogo jumtu un fasādes elementus. Pēc vētras ir vērts pārbaudīt:
jumta segumu, kores un vējmalas;
jumta nesošās konstrukcijas un to stiprinājumus pie sienām;
skursteņus un ventilācijas izvadus;
fasādes apdari, notekas un balkonu margas;
vietas, kur uzkritis koks vai lielāki priekšmeti.
Ja uz jumta uzkritis koks, bojājumi var skart ne tikai segumu, bet arī spāres un pārsegumu. No ārpuses to ne vienmēr var novērtēt.
Pēc plūdiem vai ilgstoša mitruma
Ūdens ēkai kaitē lēnām. Pēc plūdiem svarīgi ne tikai izsūknēt ūdeni, bet arī saprast, ko tas izdarījis ar konstrukcijām. Uzmanība jāpievērš:
pamatiem un cokolam, vai nav izskalota grunts un nav parādījušās plaisas;
pagraba sienām un grīdām;
koka konstrukcijām, kas ilgstoši bijušas mitras;
siltumizolācijai, kas pēc samirkšanas var zaudēt savas īpašības;
apmetumam un apdarei, zem kuras var sākties pelējums.
Par mitrumu un pelējumu plašāk esam rakstījuši rakstā Mitrums un pelējums ēkā.
Pēc ugunsgrēka
Pat ja ugunsgrēks bija neliels un ēka no ārpuses izskatās vesela, augsta temperatūra var novājināt konstrukcijas. Betonam un mūrim karstumā var rasties plaisas un atšķelties virsma, metāla elementi zaudē stiprību, bet koka konstrukcijām samazinās nesošais šķērsgriezums. Arī ugunsdzēšanas ūdens ēkai nodara papildu bojājumus.
Tāpēc pēc ugunsgrēka nevajag steigties ar kosmētisko remontu. Vispirms speciālistam jānovērtē, vai pārsegumi, sienas un jumta konstrukcijas joprojām spēj droši nest slodzi.
Ko dod tehniskā apsekošana
Tehniskās apsekošanas laikā būvspeciālists apskata bojātās konstrukcijas, novērtē to stāvokli un sagatavo atzinumu. Atzinumā ir fotofiksācija, bojājumu apraksts un ieteikumi, kādi darbi jāveic un kādā secībā. Apsekošanu veicam atbilstoši būvnormatīvam LBN 405-21 "Būvju tehniskā apsekošana".
Šāds atzinums noder vairākos veidos:
palīdz saprast, vai ēku drīkst droši lietot;
parāda, kuri bojājumi jānovērš vispirms;
kalpo par pamatu remonta vai atjaunošanas projektam;
var noderēt sarunās ar apdrošinātāju, jo bojājumi ir neatkarīgi dokumentēti.
Vairāk par pakalpojumu lasiet sadaļā būvju tehniskā apsekošana. Ja pēc apsekošanas vajag padomu par remonta risinājumiem, skatiet sadaļu konsultācijas.
Biežāk uzdotie jautājumi
Vai pēc vētras vienmēr vajag tehnisko apsekošanu?
Ne vienmēr. Ja bojāts tikai jumta segums vai apdare un konstrukcijas nav skartas, pietiek ar remontu. Apsekošana ir ieteicama, ja bojāta jumta vai sienu nesošā daļa, ja uz ēkas uzkritis koks vai ja ir šaubas, vai ēka ir droša.
Vai ēku drīkst lietot pēc ugunsgrēka?
To var pateikt tikai pēc konstrukciju novērtēšanas. Pat neliels ugunsgrēks var novājināt pārsegumus vai jumta konstrukcijas, tāpēc pirms atgriešanās ēkā ieteicams, lai to apskata speciālists.
Vai apsekošanas atzinums noder apdrošināšanai?
Tehniskās apsekošanas atzinums neatkarīgi dokumentē bojājumus un to apjomu, tāpēc to var izmantot sarunās ar apdrošinātāju. Kādus dokumentus prasa konkrētais apdrošinātājs, vislabāk noskaidrot pie viņa.
Ēka cietusi vētrā, plūdos vai ugunsgrēkā? Sazinieties ar mums, un vienosimies par apsekošanu.
